izbadoties
izbadoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
Ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un sajust lielu izsalkumu. Izsalkt (1).
PiemēriBij mēnešiem ilgi jau noslapstījies Pa mežiem un salis, un izbadojies..
- Bij mēnešiem ilgi jau noslapstījies Pa mežiem un salis, un izbadojies..
- Saimnieks Vēkšķi [putnu] nepabaroja, lai tas.. izbadojas.
- Rīgas vācieši kā izbadojušās hiēnas nebeidza gaudot pēc atriebības..
Avoti: 3. sējums