izbadīt
izbadīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.parasti 3. pers. Badot (ar ragiem), izdurt. Badot ievainot.
PiemēriViena govs otrai izbadījusi sānus.
- Viena govs otrai izbadījusi sānus.
2.Izdurstīt1. Izbakstīt (1).
Piemēri..bērni ar zīmuļiem.. izbadījuši [kartei] caurumus tur, kur lielākās pilsētas.
- ..bērni ar zīmuļiem.. izbadījuši [kartei] caurumus tur, kur lielākās pilsētas.
- Ai kundziņi, vella bērns, Tavu garu deguntiņu: Tu varēji elles krāsni Ar šņukuri izbadīt.
- Vēl neesi nolauzis mežā zariņu, ar ko pīpi izbadīt.
Avoti: 3. sējums