izcūkot
izcūkot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.; vienk.
1.Ļauni izjokot (kādu), nodarot tīšu, ļaunprātīgu kaitējumu.
PiemēriIzcūkot kaimiņus.
2.Izbojāt, sabojāt (parasti tīšām).
PiemēriJauno atsperi pielika jau rīta pusē, bet diena, kā tēvocis teica, tikpat bija izcūkota..
Avoti: 3. sējums