Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izcienāt
izcienāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Bagātīgi, devīgi pacienāt.
PiemēriNu māte stāstīja un priecājās. Kā tikai šī tikusi izcienāta un izmielota: sivēna gaļa, kartupeļi, sagrūstas pītes ar pakrējumu.
  • Nu māte stāstīja un priecājās. Kā tikai šī tikusi izcienāta un izmielota: sivēna gaļa, kartupeļi, sagrūstas pītes ar pakrējumu.
  • Mežsargs.. atnāca uz Vizbuļiem. Tur viņu saimnieki ņēma izcienāt ēdieniem, dzērieniem..
2.reti Cienājot izdalīt (daudz vai visu).
PiemēriIzcienājuši visus pīrāgus.
  • Izcienājuši visus pīrāgus.
Avoti: 3. sējums