izdārdēt
izdārdēt parasti 3. pers., -dārd, pag. -dārdēja; intrans.
1.Dārdot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriRati izdārd no pagalma.
1.1.Dārdot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriVilciens izdārd cauri tunelim.
Avoti: 3. sējums