izgarot
izgarot parasti 3. pers., -o, pag. -oja.
1.intrans. Pārvērsties tvaikos (par vielu). Izdalīties (par tvaikiem).
Piemēri..viņš pasmēla riekšavās ūdeni, slapināja seju, krūtis un plecus.., bet lāsītes saulē izgaroja dažos mirkļos.
1.1.Izzust (par smaržu).
PiemēriMaigais aromāts izgarojis.
2.trans. Izdalīt (mitrumu, tvaikus).
PiemēriRudens lietus periodā izmiekšķētā zeme izgaroja daudz mitruma, kas cēlās gaisā..
2.1.Izdalīt, izplatīt (smaržu).
PiemēriMežaparka priedes izgaro skurbinošu sveķu smaržu..
Avoti: 3. sējums