izglītotība
izglītotība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → izglītots2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..Dovženko saka, ka viņš Ščorsa tēlā saskatījis tiklab Čapajeva varoņdrosmi, kā politvadītāja Furmanova izglītotību un komunista ļeņinieša saprātu.
Avoti: 3. sējums