izgrūt
izgrūt -grūstu, -grūsti, -grūst, pag. -gruvu; intrans.
1.parasti 3. pers. Sagrūt daļai, sagrūt vietumis un kļūt robainam, caurumainam u. tml.
Piemēri..pirtī krāsns izgruvusi.
- ..pirtī krāsns izgruvusi.
- Mūra stūris izgruvis.
- Krasts dažās vietās bija stipri izgruvis.
2.Strauji, ar sparu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par baru, pūli.
PiemēriPa melnalkšņu spraugām.. saredzamas lielākas mājas, no tām.. izgruva laukā ļaužu bars..
- Pa melnalkšņu spraugām.. saredzamas lielākas mājas, no tām.. izgruva laukā ļaužu bars..
- Sapulce trokšņaini izteica savu piekrišanu un izgruva.. laukā.
- Vārti atveras, un ļaužu strāva izgrūst uz ielas.
2.1.Strauji, ar sparu izvirzīties cauri (kam), caur (ko) – par baru, pūli.
PiemēriPūlis izgrūst cauri priekštelpai.
- Pūlis izgrūst cauri priekštelpai.
Avoti: 3. sējums