izgrabēt
izgrabēt parasti 3. pers., -grab, pag. -grabēja; intrans.
1.parasti divd. formā: izgrabējis; sar. Kļūt ļoti nestipram, pilnīgi nolieloties.
PiemēriVienmēr jāsarkst, kad ierodas kāds pasvešāks ciemiņš. Tāpat par mūžveco, izgrāba jūso šķūni, kas vējainā laikā brīkšķ visās malās.
2.reti Grabot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriRati izgrabēja no pagalma.
2.1.Grabot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
Avoti: 3. sējums