izirt2
izirt parasti 3. pers., -irst, pag. -ira; intrans.
1.Kļūt cauram (par ko adītu, tamborētu, austu, pītu), zūdot saistījumam starp valdziņiem, diegiem. Atnākt pilnīgi vaļā (par ko sašūtu).
PiemēriZeķe izirusi.
- Zeķe izirusi.
- Adītās jakas piedurkne iziruši.
- ..Zvejnieksievas, dziedot kuršu dainas, Izirušos zveju tīklus lāpa.
- Asinis sūcās [ievainotajam] pa izirušām mēteļa Vīlēm..
- pārn. Ar saules lēktu mākoņi pamazām izklīda un baltais miglas plīvuris izira.
2.Sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (par priekšmetu).
PiemēriIziris vainags.
- Iziris vainags.
- Noras rokas mests, uz kuģi lido neļķu pušķis. Gaisā tas izirst, un sarkano ziedu lietus nolīst pār Taimiņu.
- Pie krasta ir iziris plosts. Krustu šķērsu liedags piesvaidīts ar slaidiem masta kokiem.
2.1.Izjukt uz visām pusēm (par matiem). Pilnīgi atrist (par bizēm).
PiemēriReizē ar silto vēja pūsmu.. kantorī iedrāžas Klāva. Izirušiem matiem, sasarkusi.
- Reizē ar silto vēja pūsmu.. kantorī iedrāžas Klāva. Izirušiem matiem, sasarkusi.
- ..divas sarkanās, resnās bizes uz krūtīm pa pusei izirušas..
- Viņas plāno matu pīte iziruši pār plecu.
2.2.pārn. Izklīst (par cilvēku pūli, baru u. tml.).
PiemēriPūlis izira. Pa vairākiem kopā strādnieki gāja prom.
- Pūlis izira. Pa vairākiem kopā strādnieki gāja prom.
3.Izbeigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
PiemēriIziruši ģimene.
- Iziruši ģimene.
- ..viņš nodibināja ansambli, taču tas izira.
- ..draudze izirs, tāpat kā izirušas daudzas draudzes..
- Vietējā teātra biedrība [Dānijā] izira, bet ēku pārdeva..
3.1.Izbeigties (piemēram, par attiecībām starp cilvēkiem, par jūtām).
PiemēriTādas Cepļa izturēšanās iedrošināta, Austra domāja, ka nu ir pienācis īstais laiks atjaunot izirušos sakarus un iegūt direktoru vēl savā varā.
- Tādas Cepļa izturēšanās iedrošināta, Austra domāja, ka nu ir pienācis īstais laiks atjaunot izirušos sakarus un iegūt direktoru vēl savā varā.
- ..draudzība ar Ilgu ir iziruši un pārtrūkusi.
- Taču mana beidzamā cerība izirst.
Avoti: 3. sējums