izirt2
izirt parasti 3. pers., -irst, pag. -ira; intrans.
1.Kļūt cauram (par ko adītu, tamborētu, austu, pītu), zūdot saistījumam starp valdziņiem, diegiem. Atnākt pilnīgi vaļā (par ko sašūtu).
PiemēriZeķe izirusi.
2.Sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (par priekšmetu).
PiemēriIziris vainags.
2.1.Izjukt uz visām pusēm (par matiem). Pilnīgi atrist (par bizēm).
PiemēriReizē ar silto vēja pūsmu.. kantorī iedrāžas Klāva. Izirušiem matiem, sasarkusi.
2.2.pārn. Izklīst (par cilvēku pūli, baru u. tml.).
PiemēriPūlis izira. Pa vairākiem kopā strādnieki gāja prom.
3.Izbeigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
PiemēriIziruši ģimene.
3.1.Izbeigties (piemēram, par attiecībām starp cilvēkiem, par jūtām).
PiemēriTādas Cepļa izturēšanās iedrošināta, Austra domāja, ka nu ir pienācis īstais laiks atjaunot izirušos sakarus un iegūt direktoru vēl savā varā.
Avoti: 3. sējums