izjaukt
izjaukt -jaucu, -jauc, -jauc, pag. -jaucu; trans.
1.Sadalot atsevišķās daļās (piemēram, izārdot, salaužot, sagraujot), iznīcināt kā veselumu vai izpostīt (ko).
Piemēri..mēs vairākas vasaras bijām kopā pavadījuši uz ūdeņiem, pludinājuši baļķus un izjaukuši koku sastrēgumus upes asajos līkumos un seklākajās vietās.
- ..mēs vairākas vasaras bijām kopā pavadījuši uz ūdeņiem, pludinājuši baļķus un izjaukuši koku sastrēgumus upes asajos līkumos un seklākajās vietās.
- Velta pati savām rokām izjauca piecus lielus saiņus..
- Tad noplēsa veco jumtu, tad norāva spāres, griestus un beidzot izjauca izpuvušo baļķu sienas.
1.1.Padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus. Sajaukt.
PiemēriIzjaukt frizūru.
- Izjaukt frizūru.
- ..viņš.. sataustīja ar pirkstiem viņas gludo ādu, izjauca matus, kas smaržoja pēc kumelītēm.
- «Piedodiet, ka viss te izjaukts un ka pats esmu tik nepievilcīgā izskatā..»
- ..viņa.. izjauc guļvietu, zem kuras ir paslēpti laikraksti un grāmatas..
Stabili vārdu savienojumiIzjaukt sienu.
- Izjaukt sienu — Izārdīt sienu.
1.2.Izmaisīt1.
Piemēri..sēklas izber no kastes, ja vajadzīgs, saveldzē, labi izjauc un iepilda no jauna.
- ..sēklas izber no kastes, ja vajadzīgs, saveldzē, labi izjauc un iepilda no jauna.
- Rokās viņa turēja apdegušu spieķi un ik pa brīdim izjauca ogles, lai tās uzliesmotu gaišāk.
2.Sadalīt sastāvdaļās (piemēram, ierīci, mehānismu, lai izlabotu, uzglabātu u. tml.).
PiemēriIzjaukt motociklu.
- Izjaukt motociklu.
- Izjaukt mašīnas dzinēju.
- Izjaukt un salikt šauteni.
- Izjaukt skapi.
- Mājās viņam izjaukti divi radioaparāti, kaut ko viņš tur prāto un gudro, nezin kādus uzlabojumus grib veikt.
- Ap Jurģiem māte beidza aušanu, stelles izjauca un nolika.
3.Pārtraukt, iztraucēt (kādu norisi, pasākumu). Būt par cēloni tam, ka tiek pārtraukta (kāda norise, pasākums).
PiemēriIzjaukt darbu.
- Izjaukt darbu.
- Izjaukt rotaļu.
- Pienāca Kaupurs un izjauca jaunavu sarunu, bet izjauca tīkamā veidā.
- Runu izjauca spēcīga dauzīšanās. Runātā jam negribējās pārtraukt, tomēr visu galvas pagriezās pret durvīm.
3.1.Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (attiecības starp cilvēkiem, psihisks stāvoklis).
PiemēriIzjaukt draudzību.
- Izjaukt draudzību.
- Ieva: Ak tad tu mums to saticību gribi un gribi izjaukt, Kaukēnu tev!
- Viņš vēro to, otro - savu sāncensi, kurš grib izjaukt viņa laimi, kurš nekaunas atzīt, ka patiešām mīl viņa sievu..
- Bet tad notika kaut kas tāds, kas izjauca manas.. dvēseles līdzsvaru.
3.2.Panākt, būt par cēloni, ka izbeidz pastāvēt (cilvēku vienota kopa).
PiemēriIzjaukt ģimeni.
- Izjaukt ģimeni.
3.3.Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (kāds stāvoklis).
PiemēriIzjaukt kārtību.
- Izjaukt kārtību.
- Līdzko trokšņainība kļūst par lielu, stārķis vairs nedzīvo un aizlaižas. Tā ir zīme, ka izjaukts dabas līdzsvars.
- Izlīdzinās vīriešu un sieviešu skaita samērs, kas tika izjaukts pagājušā kara rezultātā.
- ..istabas svinīgo klusumu izjauca skarbs sauciens..
4.Panākt, būt par cēloni, ka nenotiek (iecerēts pasākums, norise) vai netiek realizēts (nodoms, iecere u. tml.).
PiemēriIzjaukt sazvērestību.
- Izjaukt sazvērestību.
- Izjaukt kāzas.
- Izjaukt iecerēto pasākumu.
- Izjaukt pretinieka plānus.
- Lietus izjauc ekskursiju.
- Osis piebikstīja Mārtiņam, acīm redzami baidīdamies, ka tas ar saviem lielajiem smiekliem un pārsteidzību neizjauc labi ievadīto lietu.
- Citus ieplānotos darbus izjauca lietus gāzes.
- Gatavojās iestāties arī augstskolā, bet tēva negaidītā nāve šo nodomu izjauca.
Avoti: 3. sējums