izkārnīt
izkārnīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.; apv.
Pamatīgi iztīrīt (kādu telpu, vietu, parasti izskrāpējot, izberžot netīrumus).
PiemēriVienā rokā viņš [skursteņslauķis] nesa bumbu tīkliņā, otrā mazu eglīti, ar kuru kāpa uz jumta, kad ierūs bija izkārnījis.
- Vienā rokā viņš [skursteņslauķis] nesa bumbu tīkliņā, otrā mazu eglīti, ar kuru kāpa uz jumta, kad ierūs bija izkārnījis.
- Visa Tērbatas iela.. zirgu.. piemēslota.. Sētnieki no rītiem ar slotu norausa tikai to, kas uz pauguriem un izciļņiem, bedres laikam gan ne reizi nebij izkārnītas..
- Man bij grāvis jāizkārna.
Avoti: 3. sējums