izkarot
izkarot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Iegūt, sasniegt (piemēram, kādu stāvokli) bruņotā cīņā, karā.
PiemēriIzkarot uzvaru.
1.1.Iekarot (kādu vietu) bruņotā cīņā, karā.
Piemēri..pametis grūti izkaroto pozīciju kalna pakājē, aizelsies meties pie manis.
1.2.Ar fizisku spēku iegūt savā rīcībā (parasti telpu, vietu). Iekarot.
PiemēriVagons bija pārpildīts. Kamēr Andrim ar lielām pūlēm izdevās izkarot vietu, braucēju straume aizrāva Māru.
2.Neatlaidīgā darbībā, pārvarot šķēršļus, grūtības, iegūt, sasniegt (piemēram, kādu stāvokli). Neatlaidīgā darbībā, pārvarot šķēršļus, grūtības, panākt, ka iespējams realizēt (kādu pasākumu).
Piemēri..miers un cilvēces laime nenāk pati. Tā jāizkaro. Padomju valsts līdz ar pirmajām pastāvēšanas dienām ir šīs svētās cīņas priekšpulks.
3.Karot, cīnīties (bruņotā cīņā, karā) un pabeigt (to).
PiemēriTie bija tie paši puiši, ar kuriem Krists.. bija izkarojis vairākas kaujas..
4.Cīnīties (ar ko nevēlamu) un pabeigt (cīņu ar to).
PiemēriIzkarot cīņu ar birokrātiem.
Avoti: 3. sējums