izkaroties
izkaroties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Ilgāku laiku, daudz karot (karā, bruņotā cīņā).
PiemēriIzkaroties ar bandītiem.
- Izkaroties ar bandītiem.
- «..ja tu pats ļoti lauztos uz fronti, varbūt ka tiktu?» - «Kāpēc man lauzties?» nesaprata Ēriks. «Izkarojies esmu, lai nu citi pabeidz.»
- Cilvēki izkarojās, pārnāca mājās..
- Izkarojies ar «neticīgajiem» turku zemē, viņš [vikingu karalis] pa vēsturē pazīstamo ceļu «no varjagiem uz grieķiem» devies atpakaļvirzienā..
- pārn. ..Pičs.. aizgāja pa [vilka] pēdām, nemodinājis arī Aini, kas vēl gulēja saldā kumeļa miegā, augu nakti izkarojies ar odiem.
2.sar. Ilgāku laiku, daudz karot, cīnīties (ar ko nevēlamu).
PiemēriIzkaroties ar dzērājiem.
- Izkaroties ar dzērājiem.
- Izkaroties ar dabas postītājiem.
Avoti: 3. sējums