Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izklaidus
izklaidus arī
izklaidu apst.
1.Tā, ka neatrodas cieši blakus cits citam.
PiemēriIlgi latvieši dzīvojuši izklaidus, savrup paslēpušies katrs aiz sava žoga, aiz sava grāvja, savas ežas un kupicas.
2.adj. nozīmē Izklaids.
PiemēriKaut kur patālāk atspīd sarkanas izklaidu uguntiņas.
Avoti: 3. sējums