izklaidus
izklaidus arī
izklaidu apst.
1.Tā, ka neatrodas cieši blakus cits citam.
PiemēriIlgi latvieši dzīvojuši izklaidus, savrup paslēpušies katrs aiz sava žoga, aiz sava grāvja, savas ežas un kupicas.
- Ilgi latvieši dzīvojuši izklaidus, savrup paslēpušies katrs aiz sava žoga, aiz sava grāvja, savas ežas un kupicas.
- Viņš nekad neļāva aitām sapulcēties ciešā barā, jo tad tās nevarēja salasīt tik daudz zāles kā gainoties izklaidus.
- Šāvieni vairs nejaucās cits caur citu, bet sprāga atsevišķi, te šur, te tur, izklaidus un retāk.
2.adj. nozīmē Izklaids.
PiemēriKaut kur patālāk atspīd sarkanas izklaidu uguntiņas.
- Kaut kur patālāk atspīd sarkanas izklaidu uguntiņas.
- Jau pirmajā izklaidus gājienā caur ceļmalas krūmiem.. mēs izcēlām divus zaķus..
Avoti: 3. sējums