izklausīt
izklausīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Klausoties izzināt, pārbaudīt.
PiemēriViņš [ārsts] izklausīja manas plaušas..
- Viņš [ārsts] izklausīja manas plaušas..
- Pusotra gadsimta mediķi izklausījuši sirdi ar fonendoskopu.
- Biškopim jāseko dravas stāvoklim, izklausot stropus ar gumijas cauruli pa skrējām..
Avoti: 3. sējums