izklāties
izklāties parasti 3. pers., -klājas, pag. -klājās
Refl. Aizklāt (1).
PiemēriViņai [meitenei] bija gaiša kleita un gaiši, pār pleciem izklājušies mati..
- Viņai [meitenei] bija gaiša kleita un gaiši, pār pleciem izklājušies mati..
- Vējš, nākdams no Ventas puses, no vieglās ceriņkrāsas dūmakas, kura izklājusies tālē, nemitīgi līgo vārpas un smilgas..
- Rītos zālē kā balts audekls izklājas salna.
Avoti: 3. sējums