izkomandēt
izkomandēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Izrīkot (parasti kundziski, uzstājīgi).
PiemēriIzkomandēt savus padotos.
- Izkomandēt savus padotos.
- Izkomandēt puišus.
- Izkomandēt darbā.
- «Mums ir divi kalpi un kalpones... Māte jau nu izkomandēs, nav ko bēdāt.»
- ..armijā biju dizkareivis, pie lielgabaliem strādāju. Cilvēkus izkomandēt man tikpat kā zupas šķīvi apgāzt...
Avoti: 3. sējums