izkombinēt
izkombinēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt (ko).
PiemēriIzkombinēt līdzekļus.
- Izkombinēt līdzekļus.
- Izkombinēt labvēlīgus apstākļus.
- «Bet bankā pašreiz nav naudas.» - «Izkombinēsim. Piezvani fermerim, lai aizved uz pieņemšanas punktu nobarotās cūkas.»
- Jānim ar saviem diviem latiem dienā turpretim vajadzēja izkombinēt, lai iznāktu uzturam, kādam apģērba gabalam..
2.Sporta spēlēs – saspēlē izveidot noteiktu kombināciju.
Avoti: 3. sējums