izkoptība
izkoptība -as, s.; parasti vsk.
Stāvoklis, kam raksturīga atbilstība augstām, parasti kultūras, prasībām.
PiemēriValodas izkoptība.
- Valodas izkoptība.
- Gaumes izkoptība.
- Šo abu autoru literārie sasniegumi, viņu mākslinieciskās meistarības izkoptība devusi iespēju. tapt pirmajam reālistiskajam romānam latviešu valodā.
- ..romāna valoda, stils raksturīgs ar to izteiksmes līdzekļu izkoptibu, kādu lasītājs pazīst no viņas stāstiem.
- Jo slavējama ir šī [kora] kolektīva vokālā kultūra, balss grupu ansambļa izkoptība, dziedājuma skanīgums.
Avoti: 3. sējums