izkratīt
izkratīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Kratot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzkratīt salmus no maisa.
Stabili vārdu savienojumiIzkratīt dvēseli pa muti.
1.1.Kratot iztukšot.
PiemēriMatroži steidzīgi izkrata tīklus, atbrīvojot tos no zivīm.
Stabili vārdu savienojumiIzkratīt (visu) (savu) sirdi.
1.2.Kratot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzkratīt granti caur sietu.
2.Ilgāku laiku, arī spēcīgi kratīt.
PiemēriIzkratīt braucējus ratos.
3.Pilnīgi pārmeklēt (ar likumu noteiktā kārtībā) māju.
PiemēriVairāku skolnieku dzīvokļus policija izkratīja un meklēja neatļautus rakstus.
Avoti: 3. sējums