izkratīt

izkratīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.

1.Kratot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).

PiemēriIzkratīt salmus no maisa.

Izkratīt salmus no maisa.
Zivis no linuma izkrata ar rokām, šķiro un iesāla..
Grīntāls apgāza cepuri un izkratīja abas pārpalikušās lozes uz ledus.
Krūtaiņu tēvs lēja pienu kāstuvē, izkratīja putas uz ieplīsuša šķīvīša, laikam kaķim..

Stabili vārdu savienojumiIzkratīt dvēseli pa muti.

Izkratīt dvēseli pa muti sar. — Nomocīties, braucot pa sliktu ceļu, kad transportlīdzeklis ļoti kratās.

1.1.Kratot iztukšot.

PiemēriMatroži steidzīgi izkrata tīklus, atbrīvojot tos no zivīm.

Matroži steidzīgi izkrata tīklus, atbrīvojot tos no zivīm.
«Ir gan tam avju karalim balss,» - domīgi sacīja vīri un izkratīja uz bruģa savas lielās pīpes.
Atnesuši atpakaļ un izkratījuši piebāztos maisus, viņi šķiroties vairs necentās pateikt viens otram «pēdējais».

Stabili vārdu savienojumiIzkratīt (visu) (savu) sirdi.

Izkratīt (visu) (savu) sirdi sar. — Vaļsirdīgi visu izstāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa.

1.2.Kratot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).

PiemēriIzkratīt granti caur sietu.

2.Ilgāku laiku, arī spēcīgi kratīt.

PiemēriIzkratīt braucējus ratos.

Izkratīt braucējus ratos.
..kratīs tevi [drudzis] stundām. Un, kad būsi pamatīgi izkratīts.., tad sataisies uz svīšanu..

3.Pilnīgi pārmeklēt (ar likumu noteiktā kārtībā) māju.

PiemēriVairāku skolnieku dzīvokļus policija izkratīja un meklēja neatļautus rakstus.

Vairāku skolnieku dzīvokļus policija izkratīja un meklēja neatļautus rakstus.
..pie ieejas nometnē žandarmi parasti visus rūpīgi izkrata.
«Izkratīt.» Seržants pamāj ar roku: «Nāc šurp! Liec visu, kas kabatās, uz galda!»

Avoti: 3. sējums