Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izkrist
izkrist -krītu, krīti, -krīt, pag. -kritu; intrans.
1.Krītot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzkrist no pirkstiem.
  • Izkrist no pirkstiem.
  • Izkrist no kabatas.
  • Putns izkritis no ligzdas.
  • ..vērdiņš izkrita viņam no rokām un ievēlās ūdenī.
  • Meitenes pirksti ilgi un drudžaini meklēja maciņā sīknaudu. Dažas monētas izkrita un aizripoja pa ietvi.
  • Purva Kapeikām izkrīt pīpējamais uz klona.
  • pārn. Bet apņēmība - tāds vārīgs nieks - izkrīt uz ceļa un saplīst.
Stabili vārdu savienojumi
1.1.Nebūt saskaņotam (ar kādas norises gaitu), atpalikt no citiem (kādā norisē).
PiemēriLai neizkristu ārā no pļāvēju rindas, man katru reizi ātri vien jāsteidzas atpakaļ aizsākt jaunu spaili.
  • Lai neizkristu ārā no pļāvēju rindas, man katru reizi ātri vien jāsteidzas atpakaļ aizsākt jaunu spaili.
  • Ejam ierindas soļos, lai nasta.. mūs tik ātri nenogurdinātu. Tikai es.. esot drusku par vieglu - ātri izkrītot no soļu raksta.
1.2.sar. Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
Piemēri«Piedod, es nokavēju, bet ne aiz savas vainas, viens autobuss izkrita no saraksta..»
  • «Piedod, es nokavēju, bet ne aiz savas vainas, viens autobuss izkrita no saraksta..»
1.3.Krītot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriGraudi izkrīt cauri sietam.
  • Graudi izkrīt cauri sietam.
2.Izdalīties (no kāda veseluma) un izslīdēt, nokrist.
PiemēriViņš tik strauji atvēra logu, ka gandrīz izkrita stikli.
  • Viņš tik strauji atvēra logu, ka gandrīz izkrita stikli.
  • Paša ceļmalā mētājās lauku veltnis ar galā izkritušu tapu.
  • Sniedze [jumiķis] sprauda vienas skaidas malu aiz otras, un tās, kurām draudēja izkrist zara vietas, pa roku galam nometa lejā.
2.1.Izveidoties (kādā veselumā) un izdalīties (no tā).
PiemēriSniegs var izkrist, t. i., nonākt līdz zemei, ne tikai sešstūru sniega zvaigznīšu veidā, bet arī sešstūrainu plāksnīšu, stabiņu, adatu un dažreiz arī apaļu graudu vai graudiņu.. veidā.
  • Sniegs var izkrist, t. i., nonākt līdz zemei, ne tikai sešstūru sniega zvaigznīšu veidā, bet arī sešstūrainu plāksnīšu, stabiņu, adatu un dažreiz arī apaļu graudu vai graudiņu.. veidā.
  • Nevēlami piemaisījumi vīnā ir dzelzs sāļi, kas ar laiku izkrīt nogulšņu, duļķu veidā. Lai novērstu šo izkrišanu, tad vīns ilgu laiku ir jāuzglabā, pēc tam jāfiltrē.
2.2.Atdalīties (no ķermeņa) – parasti par zobiem, matiem, spalvām.
PiemēriIzkrīt piena zobi.
  • Izkrīt piena zobi.
  • Daudziem cilvēkiem pēc pārciestas slimības izkrīt mati.
  • Spalvu baltais zaķis met divreiz gadā - rudenī un pavasarī. Rudenī pakāpeniski izkrīt vasaras tumšā spalva..
3.sar. Iegūt nepietiekamu novērtējumu (parasti eksāmenā).
Piemēri«Mēģināju iestāties augstskolā - izkritu. Tad vairs nezināju, ko iesākt.»
  • «Mēģināju iestāties augstskolā - izkritu. Tad vairs nezināju, ko iesākt.»
  • «Tev, Janeli, laimīgi izkrist gala eksāmenos!»
  • ..mērķēju uz tautsaimniecību. Tur izkritu cauri matemātika.
3.1.parasti savienojumā arī «cauri»; pareti Tikt atraidītam, neiegūt gribēto, nesasniegt vēlamo.
PiemēriAiziedams tas [Starpingks] vēl švītīgi palocījās, bet sirds tam grauza, ka izkritis cauri.
  • Aiziedams tas [Starpingks] vēl švītīgi palocījās, bet sirds tam grauza, ka izkritis cauri.
  • Un sākās tiesāšanās ar baroniem uz gadu gadiem. Lai pie kādām instancēm arī ezermalnieki griezās.., visur tie izkrita cauri.
  • Varbūt Ceplis bija galīgi izkritis cauri un tad aiz dusmām sadzēries?
4.pareti Izkristies.
PiemēriFrontē viņš atgriezās pavisam izkritis, stūrainu seju, nespodra skatu..
  • Frontē viņš atgriezās pavisam izkritis, stūrainu seju, nespodra skatu..
5.parasti 3. pers.; novec. Izgadīties.
PiemēriKādai vakaru pēc siena laika, kad izkrita vaļīgāks brītiņš, Pālmanis ieradās tieši Ceļgalos..
  • Kādai vakaru pēc siena laika, kad izkrita vaļīgāks brītiņš, Pālmanis ieradās tieši Ceļgalos..
Avoti: 3. sējums