izkrist
izkrist -krītu, krīti, -krīt, pag. -kritu; intrans.
1.Krītot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzkrist no pirkstiem.
Stabili vārdu savienojumi
1.1.Nebūt saskaņotam (ar kādas norises gaitu), atpalikt no citiem (kādā norisē).
PiemēriLai neizkristu ārā no pļāvēju rindas, man katru reizi ātri vien jāsteidzas atpakaļ aizsākt jaunu spaili.
1.2.sar. Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
Piemēri«Piedod, es nokavēju, bet ne aiz savas vainas, viens autobuss izkrita no saraksta..»
1.3.Krītot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriGraudi izkrīt cauri sietam.
2.Izdalīties (no kāda veseluma) un izslīdēt, nokrist.
PiemēriViņš tik strauji atvēra logu, ka gandrīz izkrita stikli.
2.1.Izveidoties (kādā veselumā) un izdalīties (no tā).
PiemēriSniegs var izkrist, t. i., nonākt līdz zemei, ne tikai sešstūru sniega zvaigznīšu veidā, bet arī sešstūrainu plāksnīšu, stabiņu, adatu un dažreiz arī apaļu graudu vai graudiņu.. veidā.
2.2.Atdalīties (no ķermeņa) — parasti par zobiem, matiem, spalvām.
PiemēriIzkrīt piena zobi.
3.sar. Iegūt nepietiekamu novērtējumu (parasti eksāmenā).
Piemēri«Mēģināju iestāties augstskolā - izkritu. Tad vairs nezināju, ko iesākt.»
3.1.parasti savienojumā arī «cauri»; pareti Tikt atraidītam, neiegūt gribēto, nesasniegt vēlamo.
PiemēriAiziedams tas [Starpingks] vēl švītīgi palocījās, bet sirds tam grauza, ka izkritis cauri.
5.parasti 3. pers.; novec. Izgadīties.
PiemēriKādai vakaru pēc siena laika, kad izkrita vaļīgāks brītiņš, Pālmanis ieradās tieši Ceļgalos..
Avoti: 3. sējums