Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izkropļot
izkropļot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Padarīt pilnīgi kroplu.
PiemēriDaudzi.. būs redzējuši cilvēkus, kuru seju izkropļo rētas. Dažam trūkst ārējo ausu, deguna, roku vai kāju pirkstu, locekļi savilkti locītavās.
1.1.Pilnīgi sabojāt, arī daļēji iznīcināt.
Piemēri..Kolā dodas uz Kensī pili, lai aplūkotu savus kokgriezumus... Taču skaistie darbi ir izkropļoti, salauzīti..
2.Pārvērst, padarīt neatbilstošu (dabiskajai formai, izskatam).
PiemēriBet briļļu lēcas atrodas no pašas acs relatīvi lielā attālumā un tālab nenovēršami tiek izkropļots redzamo priekšmetu mērogs.
2.1.Padarīt par tādu, kas neatbilst īstenībai. Sagrozīt.
PiemēriIzkropļot domu.
Avoti: 3. sējums