izkrāpt
izkrāpt -krāpju, -krāp, -krāpj, pag. -krāpu; trans.
Krāpjot iegūt (ko no kāda).
PiemēriIzkrāpt naudu.
- Izkrāpt naudu.
- ..Jaunkalaču vecā lādēja savu Jāni, kas viņiem izkrāpis mājas..
- Izkrāpuši lētticīgajam.. pulksteni, abi blēži devās uz Centrāltirgu..
- Mājas un zemi viņš no tēva izkrāpj ar viltu..
- pārn. No saviem krastiem naktī izkāpt - To upes tikai martā prot. Tad var no debess zvaigzni izkrāpt Un var līdz rītam neatdot.
Avoti: 3. sējums