izkustēties
izkustēties -kustos, -kusties, -kustas, pag. -kustējos; refl.
1.Kustoties izmainīt iepriekšējo stāvokli, atrašanās vietu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Piemēri..viņa stāvēja turpat, kur pirmīt..; varēja pat nodomāt, ka viņa no šīs vietas vispār nebija izkustējusies.
- ..viņa stāvēja turpat, kur pirmīt..; varēja pat nodomāt, ka viņa no šīs vietas vispār nebija izkustējusies.
- Gailim [kareivim] apnika sēdēt uz vietas. Viņš gribēja izkustēties, alka darboties.
1.1.Kustoties, tiekot kustinātam, izmainīt iepriekšējo stāvokli (parasti par priekšmetiem).
PiemēriNo vietas izkustējās pusotra metra garais svārsts.
- No vietas izkustējās pusotra metra garais svārsts.
- Un tikai sīksto sakņu stiegras Ne vētrā izkustas, ne trūkst; Tās grib vēl dziļāk smilti iegrauzt, Lai stumbriem spēka nepietrūkst.
2.Doties uz kurieni (uz laiku atstājot, piemēram, parasto dzīves, darba vietu). Doties uz kurieni (parasti, pārvarot iekšēju pretestību).
PiemēriNedēļas beigās Lielvīrs jutās tik saguris, ka izgaisa katra patika izkustēties no mājām.
- Nedēļas beigās Lielvīrs jutās tik saguris, ka izgaisa katra patika izkustēties no mājām.
- Puisis patiešām gandrīz nemaz neizkustējās no zvejnieku ostas robežām. Sākumā viņš nokāpa no kutera vienīgi algas dienās.
- Ātrāk beigt meža darbus un tikt projām. Likās, vajag kaut kur izkustēties, tad viņas dzīvē sāksies jauns posms.
3.Ilgāku laiku, daudz kustēties.
PiemēriPēc telpās pavadītas darba dienas strādājošie meklē iespējas atpūsties svaigā gaisā, izkustēties.
- Pēc telpās pavadītas darba dienas strādājošie meklē iespējas atpūsties svaigā gaisā, izkustēties.
Avoti: 3. sējums