izkust
izkust -kūstu, -kusti, -kūst, pag. -kusu; intrans.
1.parasti 3. pers. Siltuma iedarbībā kļūt viscaur šķidram, pārvērsties par šķidrumu.
PiemēriTauki izkūst.
1.1.Siltuma iedarbībā izveidoties.
PiemēriViņa pūš elpu uz aizsalušās rūts, un pamazām tajā izkūst spraudziņa.
1.2.pārn. Izzust skatienam (piemēram, tumsā, miglā).
Piemēri..tumsā izkūst milzīgā dūmeņa silueta kontūras
1.3.pārn. Kļūt arvien klusākam (par skaņu).
PiemēriKaut kur, dzirdu, ielās izkūst auto.
1.4.pārn. Nemanot paiet (par laiku).
PiemēriGar apvārsni slīd saules grieži, un nemanāmi izkūst laiks...
1.5.pārn. Nemanot tikt izdotam (parasti par naudu).
Piemēri..pūra nauda izkusīs kā svece, jo Valentīna [meita] gribēs lepni dzīvot.
1.6.pārn. Izzust (par psihisku. stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriSkropstas nodevīgi satrīc, un uz Olava muskuļotā pleca siltās lāsēs izkūst Klintas laime.
2.parasti 3. pers. Šķidruma, arī mitruma iedarbībā izšķīst, sadalīties (par vielu).
PiemēriAbi cukura gabaliņi Līziņai mutē ātri izkusa.
3.Kļūt maigam, sirsnīgam. Kļūt ļoti laipnam.
PiemēriVajadzēja tikai Aijai sacīt vienu mīļu vārdu, un Jānis izkusa viņas priekšā.
Stabili vārdu savienojumi(Vai) izkūst uz mēles (arī mutē).
Avoti: 3. sējums