izkustināt
izkustināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) izkustas (1).
PiemēriIzkustināt tapu.
1.1.Panākt, ka (parasti ķermeņa daļas) sāk kustēties, darboties.
PiemēriSaņēmis spēkus, viņš izkustināja kājas. Atvēra durvis un pārkāpa slieksni.
Stabili vārdu savienojumiIzkustināt kājas. Izkustināt smadzenes.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izkustas (2).
PiemēriSākām jau runāt, lai Ženijas mamma pamet to Ērģemes kaktu un pārvācas pie mums. Bet veci cilvēki nav izkustināmi. Katrs laukakmens un alkšņu krūms esot pārāk pieaudzis pie sirds.
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izkļūst (no, parasti pasīva, psihiska stāvokļa).
PiemēriOzols zināja, ka.. jāmēģina Oļu izkustināt no sastinguma.
Avoti: 3. sējums