izkustināt
izkustināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) izkustas (1).
PiemēriIzkustināt tapu.
- Izkustināt tapu.
- Neizkustināms akmens.
- Durvis aizkrita, un Ģirts tajā pašā brīdī ar rāvienu izkustināja mašīnu no vietas.
- ..ziemas atkušņos un salā sniegs sagūlies ciets un blīvs, gandrīz vajag laužņa, lai to izkustinātu.
1.1.Panākt, ka (parasti ķermeņa daļas) sāk kustēties, darboties.
PiemēriSaņēmis spēkus, viņš izkustināja kājas. Atvēra durvis un pārkāpa slieksni.
- Saņēmis spēkus, viņš izkustināja kājas. Atvēra durvis un pārkāpa slieksni.
Stabili vārdu savienojumiIzkustināt kājas. Izkustināt smadzenes.
- Izkustināt kājas idioma — Paiet, paskriet kādu gabalu. Arī padejot.
- Izkustināt smadzenes idioma — Daudz, intensīvi domāt.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izkustas (2).
PiemēriSākām jau runāt, lai Ženijas mamma pamet to Ērģemes kaktu un pārvācas pie mums. Bet veci cilvēki nav izkustināmi. Katrs laukakmens un alkšņu krūms esot pārāk pieaudzis pie sirds.
- Sākām jau runāt, lai Ženijas mamma pamet to Ērģemes kaktu un pārvācas pie mums. Bet veci cilvēki nav izkustināmi. Katrs laukakmens un alkšņu krūms esot pārāk pieaudzis pie sirds.
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izkļūst (no, parasti pasīva, psihiska stāvokļa).
PiemēriOzols zināja, ka.. jāmēģina Oļu izkustināt no sastinguma.
- Ozols zināja, ka.. jāmēģina Oļu izkustināt no sastinguma.
- ..viņa gausajā valodā bija daudz lietišķības un sirsnīgas gribas izkustināt biedrus no vienaldzības un bezatbildības.
- Pedagogu uzdevums - izkustināt savus audzēkņus no inertuma.
Avoti: 3. sējums