izkvēlot
izkvēlot -oju, -o, -o, pag. -oju
izkvēlēt -kvēlu, -kvēli, -kvēl, pag. -kvēlēju; intrans.
1.Kvēlot un izbeigt kvēlot.
Piemēri..zem Lielā katla izkvēlo pēdējās ogles. No sākuma tās ir lielas un sarkanas kā kalēja nokaitēti dzelzs gabali. Tad top arvien bālākas un bālākas...
1.1.pārn. Izbeigties, izzust (par spēcīgām jūtām, stingru pārliecību u. tml.).
PiemēriNegribas ticēt, ka sāpes tā izkvēl..
Avoti: 3. sējums