izkvēlot
izkvēlot -oju, -o, -o, pag. -oju
izkvēlēt -kvēlu, -kvēli, -kvēl, pag. -kvēlēju; intrans.
1.Kvēlot un izbeigt kvēlot.
Piemēri..zem Lielā katla izkvēlo pēdējās ogles. No sākuma tās ir lielas un sarkanas kā kalēja nokaitēti dzelzs gabali. Tad top arvien bālākas un bālākas...
- ..zem Lielā katla izkvēlo pēdējās ogles. No sākuma tās ir lielas un sarkanas kā kalēja nokaitēti dzelzs gabali. Tad top arvien bālākas un bālākas...
- Viņš aizpīpēja lētu papirosu un, saraucis pieri, noraudzījās, kā pirkstos izkvēl degošais sērkociņš.
- Ogles izkvēlējušas.
- Nepaliec pie jūras, Kad tā gremdēta miglā. Karstā saule ieslīgst tajā Un izkvēl..
1.1.pārn. Izbeigties, izzust (par spēcīgām jūtām, stingru pārliecību u. tml.).
PiemēriNegribas ticēt, ka sāpes tā izkvēl..
- Negribas ticēt, ka sāpes tā izkvēl..
- ..paskaties oglēs! Tā izkvēl mīlestība. Sākumā iedegas spožā liesmā, bet tad pamazām apdziest, kamēr paliek pāri tikai sarkanas ogles.
- Nevienu es nemīlu skaistuma dēļ, Jo skaistums ar laiku izkvēl un drūp.
Avoti: 3. sējums