izkārpīties
izkārpīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Kārpoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzkārpīties no sniega kupenas.
- Izkārpīties no sniega kupenas.
- Mašīna un reizē ar to arī pasažieri meta kūleni. Tad vēlreiz. Bira stikli, šķindēja metāls... stenot kaut kur no lūžņu apakšas izlīda viens, tad vaidot izkārpījās otrs.
- Muša.. izkārpījis laukā.
2.Ilgāku laiku, daudz kārpīties.
PiemēriZirgs jau izkārpījies.
- Zirgs jau izkārpījies.
- Vistas visu dienu izkārpījušās pa dobēm.
Avoti: 3. sējums