izlikties
izlikties -liekos, -liecies, -liekas, pag. -likos; refl.
1.Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība).
PiemēriPrast izlikties.
- Prast izlikties.
- Pūlēties izlikties.
- Izlikties laipnam.
- Izlikties pārsteigtam.
- Izlikties kurlam.
- Izlikties par slimu.
- Izlikties par varoni.
- Izlikties cītīgi mācāmies.
- ..aizvēru acis un izlikos aizmidzis.
- Gribēju kaut mirkli savā dzīvē būt mazliet labāks, nekā patiesībā esmu. Daudzreiz izlikos par to, kas neesmu.
- Neizliecieties, ka jums nav bail.
2.Likties, šķist.
PiemēriDīvaini izlikās tas, ka sētiņas stabi gandrīz visi sniegā, tikai gali redzami ārā.
- Dīvaini izlikās tas, ka sētiņas stabi gandrīz visi sniegā, tikai gali redzami ārā.
- «Pret tevi es sev izliekos tāds... novārtījies, tāds kā purva bridējs...»
- Un ēna.. izlikās kā kāda dzīva būtne..
Avoti: 3. sējums