izlikties
izlikties -liekos, -liecies, -liekas, pag. -likos; refl.
1.Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība).
PiemēriPrast izlikties.
2.Likties, šķist.
PiemēriDīvaini izlikās tas, ka sētiņas stabi gandrīz visi sniegā, tikai gali redzami ārā.
Avoti: 3. sējums