izmērcēt
izmērcēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Mērcējot piesūcināt (parasti ar ūdeni). Mērcējot padarīt mīkstāku, labāk lietojamu, apstrādājamu.
PiemēriIzmērcēt linus.
- Izmērcēt linus.
- Izmērcēt okus.
- Izmērcēt sēklas.
- Izmērcēt zirņus.
- Izmērcēt maizi.
- Cietsirdīgākais ciema vīrs kļuva mīksts kā izmērcēta liepu lūku vīze, nosēdās Krišam pretī un smaidīja.
2.Padarīt ļoti slapju.
PiemēriLietū izmērcēt drēbes.
- Lietū izmērcēt drēbes.
- A Mālu izmērcē ne tikai rudens lietus, bet arī ūdens, kas līst pāri spaiņu malām [pie akas].
- Drīz sākšoties rudens lieti, izmērcēšot ceļus, tad varēšot vairs braukt tikai pa šosejām..
Stabili vārdu savienojumiIzmērcēt līdz ādai (arī kaulam, pēdējai vīlei).
- Izmērcēt līdz ādai (arī kaulam, pēdējai vīlei) idioma — Padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
Avoti: 3. sējums