izmanīties
izmanīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) iziet (no kurienes, kur u. tml.). Izlavīties.
PiemēriLielais Andrs tūliņ uzminēja, ko tas nozīmē.. No zābakiem šoruden atkal nekā... Asaras saskrēja acīs, viņš klusiņām izmanījās laukā, lai kāds nepamana.
- Lielais Andrs tūliņ uzminēja, ko tas nozīmē.. No zābakiem šoruden atkal nekā... Asaras saskrēja acīs, viņš klusiņām izmanījās laukā, lai kāds nepamana.
- ..tā kā no sievas mutes nenāca pavēle palikt uz vietas, tad roka nospieda [durvju] rokturi un viņš klusiem soļiem izmanījās priekšnamā.
- Antons jūt, ka viņam laiks pazust, nokāsējas un izmanās virtuvē.
- Tūliņ izmanījās ārā no alas.. arī visas trīs mazās lapsiņas..
2.sar. Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt).
PiemēriVienu ziemu viņš pat izmanījās nostaigāt bez mēteļa - tā gadījās, ka tieši ziemas sākumā viņam to nozaga un jauns nebija pa kabatai.
- Vienu ziemu viņš pat izmanījās nostaigāt bez mēteļa - tā gadījās, ka tieši ziemas sākumā viņam to nozaga un jauns nebija pa kabatai.
- ..tagad Monika [slaucēja] vairs nav trešā -.. viņa.. izmanījusies par 48 kilogramiem apsteigt pašu Vaideri..
2.1.Veikli izvairīties.
PiemēriVienā republikas daļā [veicot lauku darbus] vajadzēja kauties ar pārlieku lielu sausumu, otrā - izmanīties no lietus.
- Vienā republikas daļā [veicot lauku darbus] vajadzēja kauties ar pārlieku lielu sausumu, otrā - izmanīties no lietus.
Avoti: 3. sējums