Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izmaukties
izmaukties -maucos, -maucies, -maucas, pag. -maucos; refl.; pareti
1.Izkļūt, arī atbrīvoties (no kā tāda, kas apņem).
PiemēriViņa izmaucās no Tarunčiem un - spudūkš! - krūmos iekšā.
1.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriZirgs izmaucies no apaušiem.
Avoti: 3. sējums