Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izmeimurot
izmeimurot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.; sar.
Meimurojot iziet, iznākt.
PiemēriNo tējnīcas izmeimuro piedzēries vīrs.
Avoti: 3. sējums