izmeimurot
izmeimurot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.; sar.
Meimurojot iziet, iznākt.
PiemēriNo tējnīcas izmeimuro piedzēries vīrs.
- No tējnīcas izmeimuro piedzēries vīrs.
- No kādām pagraba durvīm.. izmeimuro vīrs un līganiem soļiem aiziet līdz ielas vidum. Brīdi it kā padomājis.., viņš.. aiztenterē tālāk.
- Izmeimuroja [Vilnis] ielas vidū un pūlējās turēties taisni palsajā spraugā..
Avoti: 3. sējums