izmelot
izmelot -oju, -o, -o, pag. -oju; sar.
1.intrans. Izteikt melus.
PiemēriViņa gandrīz krustu pārmeta, ieraugot spīdīgās šucmaņa pogas. Sastinga kā vabole un vairs ne parunāt, ne izmelot, kad tas sāka tincināt, kur iet, kam nesīs kurvīti.
2.trans. Nepatiesi vai pārspīlēti apgalvot.
Piemēri«Seši vezumi reizē uz celtuves, tas nu gan būs izmelots.» - «Par ko tad izmelots?» Vanags atsaucās iepīcis, it kā viņu pašu turētu par meli.
Stabili vārdu savienojumiIzmelot (pašu, arī dzīvu) vilku no meža.
Avoti: 3. sējums