izmeloties
izmeloties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Melojot izkļūt no nevēlamas situācijas. Melojot attaisnoties.
PiemēriTēvs vēl joprojām klusē. Kā slimnieks mana drudža tuvošanos, tā viņš sajūt, ka būs nepatikšanas, neizbēgamas nepatikšanas, un vīrs jau prāto, kā izmeloties.
- Tēvs vēl joprojām klusē. Kā slimnieks mana drudža tuvošanos, tā viņš sajūt, ka būs nepatikšanas, neizbēgamas nepatikšanas, un vīrs jau prāto, kā izmeloties.
- Spēlēja nezin kādu taisno, bet pats, izrādās, cilvēku nogalinājis un vēl izvairījies no soda. Droši vien izmelojies.
- Kleo: Man šķietas, es arī varētu būt aizņemta, bet tomēr es jūs gaidīju līdz četriem rītā. Domājat, man viegli nākas izmeloties vīram?
2.Ilgāku laiku, daudz stāstīt melus, izdomājumus.
Piemēri«Vai nu esi izmelojies?» viņš rupji vaicāja. «Jā,» sulainis atbildēja.. «Tas bij, ko barons tev lika sacīt.»
- «Vai nu esi izmelojies?» viņš rupji vaicāja. «Jā,» sulainis atbildēja.. «Tas bij, ko barons tev lika sacīt.»
Avoti: 3. sējums