Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izmisums
izmisums -a, v.; parasti vsk.
Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pilnīga bezcerība, nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
PiemēriViņa jau paredzēja lielo kaunu un apsmieklu, sirdi žņaudza kā maiglēs, dusmu un izmisuma asaras kāpa acīs.
Stabili vārdu savienojumiDzīt izmisumā. Krist izmisumā.
Avoti: 3. sējums