Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izmērcēt
izmērcēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Mērcējot piesūcināt (parasti ar ūdeni). Mērcējot padarīt mīkstāku, labāk lietojamu, apstrādājamu.
PiemēriIzmērcēt linus.
2.Padarīt ļoti slapju.
PiemēriLietū izmērcēt drēbes.
Stabili vārdu savienojumiIzmērcēt līdz ādai (arī kaulam, pēdējai vīlei).
Avoti: 3. sējums