izostīt
izostīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.parasti 3. pers. Ostot iepazīt (ko), arī izmeklēt (par dzīvniekiem).
PiemēriSuns izostīja visus istabas kaktus.
2.sar. Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Izošņāt (1).
PiemēriViņš nerādīja to [liecību] mājniekiem, neviens nebija nekā jautājis, bet Vilnis laikam taču bija izostijis par brāļa divnieku un šķita visai apmierināts.
Avoti: 3. sējums