izostīt
izostīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.parasti 3. pers. Ostot iepazīt (ko), arī izmeklēt (par dzīvniekiem).
PiemēriSuns izostīja visus istabas kaktus.
- Suns izostīja visus istabas kaktus.
2.sar. Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Izošņāt (1).
PiemēriViņš nerādīja to [liecību] mājniekiem, neviens nebija nekā jautājis, bet Vilnis laikam taču bija izostijis par brāļa divnieku un šķita visai apmierināts.
- Viņš nerādīja to [liecību] mājniekiem, neviens nebija nekā jautājis, bet Vilnis laikam taču bija izostijis par brāļa divnieku un šķita visai apmierināts.
- Kurš gan ir izostījis, ka viņš pats, sava tēva.. lūgumam paklausot, uz Rīgu braukdams, paņēma līdz pa sainim, kurus Brauska sūtījis savām paziņām.
Avoti: 3. sējums