izpļāpāt
izpļāpāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
Pļāpājot izpaust (parasti ko slēpjamu).
PiemēriMan jau Ievuks pieteica nevienam nesacīt ne vārda, bet tagad, kur viņa pati jau visu izpļāpājusi, es varu droši Stāstīt.
- Man jau Ievuks pieteica nevienam nesacīt ne vārda, bet tagad, kur viņa pati jau visu izpļāpājusi, es varu droši Stāstīt.
- Tu zini jau? Žēl, ka izpļāpājuši. Mēs gribējām sagatavot tev mazu pārsteigumu.
Avoti: 3. sējums