izpausties
izpausties parasti 3. pers., -paužas, pag. -paudās; refl.
1.Kļūt citiem uztveramam (piemēram, par psihisku stāvokli, personības, rakstura īpašību). Izraisīt noteiktu izturēšanās veidu, fizioloģisku norisi.
PiemēriViņas [skolotājas] lielā vēlība pret zēniem izpaudās smaidā..
1.1.Par fizisku, fizioloģisku stāvokli, procesu.
PiemēriC vitamīna trūkums organismā izpaužas kā miegainība, ātrs nogurums..
2.Īstenoties, praktiski realizēties (par cilvēka spējām, zināšanām).
PiemēriLaiks un apstākļi neļāva pilnam izplaukt un izpausties tiem milzeņa spēkiem, kas slēpās Veidenbauma garīgajā būtnē.
2.1.Par parādībām sabiedrībā.
PiemēriPilsētnieku dzīves veidā un kultūrā [buržuāziskajā Latvijā] spilgti izpaudās sociālās un nacionālās atšķirības..
3.Tikt atveidotam, ietvertam (parasti mākslas darbā).
PiemēriLiterārās tradīcijas, protams, var izpausties un arī izpaužas daudzos citos veidos, raksturīgos tēlos, konfliktos, tematikā.
4.Izplatīties (par ziņu, vēsti u. tml.).
PiemēriSāka jau izpausties valodas, ka Jūlis zaļi uzdzīvojot ar draugiem un draudzenēm.
Avoti: 3. sējums