izplīst
izplīst parasti 3. pers., -plīst, pag. -plīsa; intrans.
Plīstot kļūt caurumainam. Plīstot (kam), rasties (par caurumu).
PiemēriZeķe izplīsusi.
- Zeķe izplīsusi.
- Cimdā izplīsis caurums.
- ..lodziņš vakarpusē bija tāds pacaurs, palodze iztrupējusi un arī vienas rūts stūris izplīsis.
- «Kā tā var?» viņa tikko sadzirdami pukojās. «Sviež prom tādu labu kreklu,.. Tikai elkoņi izplīsusi...»
Avoti: 3. sējums