Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izpluinīt
izpluinīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Pluinot izkliedēt, izjaukt (kādu kopumu).
PiemēriIzpluinītas spalvas.
  • Izpluinītas spalvas.
  • Brāzdamies pa atvērtajiem logiem, rudens vējš žužināja uz galda pamesto izpluinīto grāmatu brūnā brošējumā..
  • Melnbalti rūtota seģene ir viņai pār pleciem, bet matu pīnes samirkušas un vēja izpluinītas.
  • Kārts galā Tibils piekāra vairākus virvju galos iesietus akmeņus, lai vējš neizpluinītu siena kaudzi..
  • pārn. Nesen saņēmu vēstuli, kurā kāds lasītājs mani [autoru] izpluinījis kā mazu kucēnu.
Avoti: 3. sējums