izprieca
izprieca -as, s.
Nodarbība, pasākums, kura mērķis ir izklaidēšanās, patīkama aktīva atpūta.
PiemēriIzpriecas brauciens.
- Izpriecas brauciens.
- Labi pārdomājot dažādas iespējas bērnu uzjautrināšanai, vecāki ne tikai paši organizē izpriecas, bet palīdz pašiem bērniem sagatavot tās.
- Nekur manis netrūka: vai tā bija balle kaimiņu sētā vai izprieca zaļumos.
- Biju lasījis melnu uz balta, ka alpīnisms esot traki grūta un bīstama izprieca, jo kalnos aiz šķietami mierīgā klusuma slēpjoties lielas briesmas..
Avoti: 3. sējums