izpļaukāt
izpļaukāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
Vairākkārt iesist pļauku.
PiemēriAlbertam niez rokas zeņķi sapurināt un izpļaukāt, viņš pat brīnās, kā var noturēties, tā neizdarījis..
- Albertam niez rokas zeņķi sapurināt un izpļaukāt, viņš pat brīnās, kā var noturēties, tā neizdarījis..
- Krūms atceras monologu klasē, un rodas vēlēšanās sevi izpļaukāt.
- sal. Stāvēju kā izpļaukāts, ar juceklīgām domām, ka nu iet pavisam slikti..
Avoti: 3. sējums