izrietēt
izrietēt parasti 3. pers., -riet, pag. -rietēja; intrans.
1.Izveidoties, tikt izsecinātam (parasti no kā vispārīga) – piemēram, par domu, ideju.
PiemēriNo romāna lappusēm izriet, to apliecina.. pašu varoņu rīcība, ka viņi sevi grib saglabāt tautas labā..
- No romāna lappusēm izriet, to apliecina.. pašu varoņu rīcība, ka viņi sevi grib saglabāt tautas labā..
2.Izveidoties, rasties kā (parasti galvenā, noteicošā) ietekmē. Pamatoties (uz ko, parasti uz galveno, noteicošo).
PiemēriIerosmi mākslai dod vide, taču materiāla atlase un interpretācija ir vienmēr subjektīva, tā izriet no mākslinieka personības un ir pakļauta viņa radošajai individualitātei.
- Ierosmi mākslai dod vide, taču materiāla atlase un interpretācija ir vienmēr subjektīva, tā izriet no mākslinieka personības un ir pakļauta viņa radošajai individualitātei.
- Arī turpmāk mēs melokāmi turpināsim šo attīstības virzienu, kas izriet no sociālistiskās iekārtas dabas.
- Rotājumam ir organiski jāizriet no priekšmeta apveida, tas nedrīkst.. izvērsties par kaut kādu īpašu priekšmeta virsmas izskaistinājumu.
- ..risināmās problēmas gandrīz vienmēr izrietēja no tiešas pieredzes mūsu jaunatnes audzināšanā.
2.1.Tikt nosacītam, regulētam (ar vadošu likumu, lēmumu u. tml.) – piemēram, par pienākumiem, tiesībām.
PiemēriVispirms apmierināmi.. strādnieku un kalpotāju prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām..
- Vispirms apmierināmi.. strādnieku un kalpotāju prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām..
Avoti: 3. sējums